Sāpju ABC. Kas ir sāpes un kā ar tām cīnīties?

3. mai. 2019, Nav komentāru

Ikdienā, sāpot galvai, mugurai vai zobiem, glābiņu bieži vien meklējam pretsāpju medikamentos. Iedzeram tableti, sāpes rimstas, un varam turpināt veikt ikdienas darbus bez raizēm par sliktu pašsajūtu. Taču, ja sāpes nerimstas un ilgst vairākas nedēļas, tad tas ir signāls, kas brīdina par traucējumiem organismā, kurus vajadzētu nevis ignorēt, bet gan noskaidrot un novērst to cēloni.

Kas ir sāpes?

Uz ādas un citur ķermenī atrodas daudz nervu galu jeb sāpju receptoru – ja tie tiek kairināti, rodas nepatīkamas, traucējošas sajūtas, kuras arī saucam par sāpēm. ‘’Katram cilvēkam ir savs sāpju sliekšņa līmenis – augsts vai zems, tādēļ katrs cilvēks uz sāpēm reaģē atšķirīgi – tā ir cilvēka fizioloģiskā īpatnība, ko nosaka iedzimtība, gēni, iepriekšējā sāpju pieredze, dažādi psiholoģiskie un fizioloģiskie faktori,‘’ stāsta Sāpju centra vadītāja, docente Irina Evansa. Tāpat sāpju slieksnis atšķiras arī dažādos dienas laikos – naktī tas ir viszemākais, jo ķermenis atslābinās, sirds ritms palēninās, savukārt asinsspiediens - pazeminās. Sāpju sajūtu var ietekmēt arī laikapstākļi un atmosfēras frontes, gaisa mitruma izmaiņas un skābekļa daudzuma samazināšanās gaisā – jutīgāki cilvēki laika maiņas izjūt jau vairākas dienas iepriekš, kad sāk sāpēt kauli vai galva. Galvassāpes, muskuļu un locītavu sāpes kļūst izteiktākas arī cilvēkiem ar sirds vai asinsvadu kaitēm.

Kādi ir sāpju veidi?

Kaut arī sāpēm ir visai tipiskas sūdzības un klīniskās izpausmes, tomēr tās mēdz atšķirties atkarībā no sāpju izcelsmes. Akūtas sāpes lielākoties ir pēkšņas un vēsta par noteiktu sāpju cēloni - iekšķīgu saslimšanu vai ārējas iedarbības sekām, piemēram, traumu. Savukārt par hroniskām sāpēm sauc sāpes, kas ilgst vairāk nekā trīs mēnešus vai arī regulāri atkārtojas. Parasti hroniskas sāpes pavada citi simptomi: slikta pašsajūta, miega traucējumi, trauksme un depresija.

Visbiežāk cilvēki ikdienā sastopas ar galvassāpēm, muguras, locītavu un muskuļu sāpēm. Daktere Irina Evansa atzīst, ka arvien biežāk sāpēm pievienojas neiropātiskais un psihoemocionālais komponents – tas nozīmē, ka sāpes rada sāpju patoloģisko receptoru kairinājums, kā arī sāpju sliekšņa pazemināšanās psihoemocionālu traucējumu rezultātā.

Sāpju iemesli var būt visdažādākie – trauma, saslimšanas, stress, arī negatīvi emocionāli pārdzīvojumi. Muguras sāpes parasti izraisa muskuļu vai fasciju sasprindzinājums, kam par iemeslu var būt stājas problēmas, neatbilstoša slodze mugurai, arī psiholoģiski faktori - pārlieku liels vai ilgstošs stress. Savukārt galvassāpes bieži vien izraisa stress, saspringums, zems asinsspiediens.

Kā cīnīties ar sāpēm

Diemžēl nav viena universāla līdzekļa, kas līdz pret sāpēm, taču, kā liecina Zāļu valsts aģentūras dati, pretsāpju zāles ir pieprasītākais bezrecepšu medikaments Latvijā jau vairākus gadus. ‘’Latvijas aptiekas’’ farmaceite Inese Vērdiņa to skaidro ar 21. gadsimta straujo ikdienu: ”Mūsdienās steidzīgais dzīves ritms bieži vien prasa tūlītēju risinājumu – piemēram, sāp galva, bet jāpaveic kāds steidzams un ļoti svarīgs darbs. Nav noslēpums, ka bezrecepšu pretsāpju medikamenti ir viegli pieejami un nopērkami jebkurā aptiekā. Rezultātā cilvēks meklē vieglāko un sev ērtāko veidu, kā no sāpēm tikt vaļā, – iedzer pretsāpju tableti.’’ Tomēr ikvienam der atcerēties, ka tieši nepareiza pašdiagnoze ir lielākais risks, ko rada bezrecepšu zāļu lietošana sāpju mazināšanai – tā neļauj laikus pamanīt nopietnas veselības problēmas.

Ja sāpes ar regularitāti atkārtojas jau vairākas nedēļas, ieteicams meklēt ģimenes ārsta vai algologa (sāpju ārsta) palīdzību, kurš veiks nepieciešamos izmeklējumus, kā arī nozīmēs attiecīgo ārstēšanas kursu, ieteiks medikamentu un vitamīnu kombināciju, kas iedarbojas uz dažādiem sāpju mehānismiem.

Jāatceras, ka sāpes pastiprina stress, nervu spriedze, bet remdēt palīdz pozitīvas emocijas. Svarīga ir pareiza elpošana, kā arī regulāras fiziskas aktivitātes vismaz 10 minūtes dienā, kas atvieglos muskuļu sāpes un saspringumu, uzlabos asinsriti, nervu sistēmas darbību, kā arī mazinās garīgo un fizisko nogurumu.

7 populārākie mīti par locītavu veselību

21. mar. 2019, Nav komentāru

Speciālisti atzīst – bieži vien, konsultējot pacientus ar locītavu problēmām, nākas sastapties ar dažādiem aplamiem uzskatiem saistībā ar locītavu veselību. Kuri no tiem ir visizplatītākie, un vai šie mīti atbilst patiesībai? Konsultē Liepājas Reģionālās slimnīcas un Jaunliepājas Primārās veselības aprūpes centra traumatologs-ortopēds Mārtiņš Reteris.

1. mīts - locītavu problēmas skar tikai vecāka gadagājuma cilvēkus

Ar locītavu problēmām sastopas arī jaunieši, taču senioru vidū locītavu problēmas ir biežāk izplatītas. Bērniem un jauniešiem locītavu problēmas pārsvarā ir pārejošas un saistītas ar traumām vai vispārējām organisma saslimšanām.

„Locītava ir sarežģīts komplekss cilvēka organismā,’’ stāsta traumatologs-ortopēds Mārtiņš Reteris. „Cilvēkam novecojot, kauli kļūst trauslāki, mainās arī skrimšļu sastāvs un īpašības, muskuļu cīpslas kļūst mazāk elastīgas. Šo izmaiņu rezultātā locītavas gluži vienkārši vairs nevar kustēties pilnā apjomā, kļūst stīvas un iekaist.’’

2. mīts - palielināts ķermeņa svars izraisa locītavu problēmas

Liekais svars tik tiešām var būt viens no locītavu problēmu cēloņiem. Ja cilvēkam ir palielināts ķermeņa svars, tad arī muskuļiem ir jāveic lielāks darbs, līdz ar to biežāk veidojas mikroplīsumi un pārslodzes izraisīts iekaisums muskuļu cīpslās ap locītavām. Tas īpaši ietekmē mugurkaula jostas daļas locītavas, gūžas, kā arī ceļu locītavas.

„Palielināts ķermeņa svars bieži vien saistīts ar mazkustīgu dzīvesveidu, neveselīgu uzturu vai vielmaiņas slimībām,’’ piebilst traumatologs. „Rezultātā locītavas nodilst ātrāk nekā normālas miesas būves cilvēkam, kurš nodarbojas ar regulārām fiziskām aktivitātēm.’’

3. mīts - uzturam nav būtiska loma locītavu veselībā

Ar īpašu diētu locītavu slimības izārstēt nevar, ja vien to cēlonis nav specifiska vielmaiņas slimība. Tomēr ir produkti, kuru lietošana uzturā gan nāks par labu veselām locītavām, gan arī mazinās sāpes un iekaisumu jau bojātās locītavās, piemēram, dažādu sugu zivis (lasis, tuncis, makrele), kuras ir bagātas ar omega-3 taukskābēm. Ja negaršo zivis, labs omega-3 taukskābju avots ir arī sojas pupiņas un augstas kvalitātes (extra virgin) olīveļļa, kas satur dabīgu pretiekaisuma līdzekli – oleokantālu. Izcilas īpašības ir arī avokado un safloras eļļai, bet valriekstu eļļā ir pat 10 reizes vairāk omega-3 taukskābju nekā olīveļļā.

Tāpat uzturā ieteicams lietot pilngraudu produktus, citrusaugļus, sarkanās un pinto pupiņas, ķiplokus, sīpolus un riekstus. Pierādīts, ka podagras slimniekiem lēkmju biežumu mazina ķirši, savukārt brokoļi satur sulforafānu, kas spēj palēnināt osteoartrīta progresēšanu.

Ikvienam, bet īpaši cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma ieteicams noteikt arī kalcija un D vitamīna līmeni asinīs un nepieciešamības gadījumā to uzņemt papildus.

4. mīts - cilvēks ar locītavu problēmām nedrīkst sportot

Šis ir plaši izplatīts un ļoti kļūdains uzskats – patiesībā regulāras fiziskās aktivitātes ir nepieciešamas gan veselām, gan arī bojātām locītavām. „Locītavu veidojošā skrimslī nav asinsvadu, kas piegādātu barības vielas, kā tas ir citiem audiem. Skrimslis šīs barības vielas saņem no locītavā esošā šķidruma, taču, lai tas notiktu, ir nepieciešamas kustības,” skaidro M. Reteris. Arī kauls, kas netiek pietiekami noslogots, var kļūt daudz trauslāks – to bieži var pamanīt pēc tam, kad kauls ilgstoši bijis fiksēts un atradies nekustīgā stāvoklī.

„Katrai locītavu problēmai ir savi specifiski vingrojumi un fiziskās aktivitātes, taču kopumā jāsaka, ka slimām locītavām nav ieteicami sporta veidi, kuros locītava tiek pastāvīgi satriekta vai maksimāli noslogota, piemēram, skriešana, lēkšana, slēpošana, spēka vingrojumi,’’ stāsta dakteris. „Ieteicamas ir plūdenas, maigas kustības – velobraukšana, velotrenažieri, peldēšana, nesteidzīga nūjošana, cigun, iesācēju joga vai fizioterapeita izstrādāts vingrojumu komplekss.’’

5. mīts - locītavu problēmas nevar izārstēt ar medikamentiem

Slimu locītavu ārstēšanai vienmēr jābūt kompleksai – tā ietver regulāras, pareizas un mērķtiecīgas fiziskās aktivitātes, sabalansētu uzturu, fizioterapiju, kā arī pretiekaisuma ziedes, kuras vēlams uzklāt, veicot pašmasāžu sāpīgajām zonām. Tikai pēc visa minētā ārstēšanā jāiekļauj profesionāļa nozīmēta medikamentoza terapija, kas lielākoties balstās uz pretsāpju/pretiekaisuma medikamentiem. Ķirurģiska iejaukšanās ir pēdējais solis locītavu problēmas ārstēšanā, kad ar operācijas palīdzību atrisina mehāniskus un specifiskus locītavu bojājumus.

6. mīts - nelielas, pēkšņas sāpes locītavās nav pamats satraukumam

Nelielas, pēkšņas un pārejošas sāpes locītavās nav pamats satraukumam. Uzmanība jāpievērš tad, ja sāpes papildina tūska, apsārtums, karsta āda virs locītavas vai paaugstināta ķermeņa temperatūra.

Speciālista palīdzība jāmeklē arī tad, ja sāpes ilgst vairākas nedēļas un nemazinās vai pat pastiprinās, kā arī, ja parādās citu orgānu patoloģija – ādas izsitumi, dzelte, urinācijas traucējumi, caureja, acu, mutes dobuma iekaisums. Tas var liecināt par to, ka locītavu sāpes ir tikai viens no simptomiem kādai citai slimībai. Ar speciālista apskati nevajadzētu kavēties arī tad, ja pēkšņi, bez redzama iemesla sāk sāpēt vairākas locītavas uzreiz.

7.mīts - kaulu „krakšķināšana’’ var kaitēt locītavu veselībai

Krakšķi pirkstu vai mugurkaula locītavās rodas, strauji izstiepjot locītavu. Izstiepšanas brīdī īslaicīgi veidojas vakuuma kabata, kuru tūlīt aizpilda gāzes burbulis. Ja locītavu krakšķināšana nekļūst par apmātību, tad tas locītavai nekaitē, taču pārmērīgi bieža krakšķināšana gan var radīt mikrotraumas locītavā un veicināt artrozes attīstību. Lielo locītavu – ceļu, gūžu, pēdas – krakšķēšanai var būt arī citi iemesli un mehānismi, taču, ja krakšķēšanu nepavada sāpes, par to nav jāsatraucas.

Nelaid klepu dziļumā!

2. feb. 2019, Nav komentāru

Ziemā elpceļi kļūst daudz jutīgāki, tādēļ ar klepu sastopas teju ikviens no mums. Taču tas nenozīmē, ka klepu drīkstam atstāt bez ievērības.

Kāpēc rodas klepus, kā to ārstēt un kādām pazīmēm pievērst īpašu vērību – konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas Tuberkulozes un plaušu slimību diferenciāldiagnostikas nodaļas vadītāja pneimonoloģe-alergoloģe Ineta Grīsle un BENU Aptiekas farmaceite Ineta Kalnbirze.

Imunitātes un miera nozīme

Kā skaidro I.Grīsle – galvenais iemesls, kāpēc ziemā parādās klepus, ir tas, ka mūsu elpceļu gļotādas kļūst uzņēmīgākas pret infekcijām. To veicina mitrais un vēsais āra gaiss, kas elpceļiem ne visai patīk, kā arī apkures sezonas veicinātais sausais gaiss telpās – tā ietekmē mitrums iztvaiko arī no gļotādām un elpceļi kļūst ievainojamāki, uzņēmīgāki pret vīrusiem un baktērijām. Ja imunitāte stipra, šī apstākļu maiņa neko daudz neietekmē. Tādā gadījumā bronhi baktērijas, kas tajos iekļuvušas, ar savām bārkstiņām satver, iznīcina un vienkārši izvada laukā, pirms slimība vispār sākusies. Taču, ja imunitāte nav tik spēcīga, bijis daudz stresa, pārgurums darbā, ir kādas hroniskas kaites, organisms tik aši nenoreaģē uz bacili, un tas var sākt uzdarboties.

Jāteic, ka vīrusa izraisītam klepum īpašas ārstēšanas nav, tāpēc galvenais ir mazināt slimības simptomus, lai slimošanu būtu vieglāk pārlaist. Savukārt organismam vīrusu ātrāk uzveikt palīdzēs miers – jāpaguļ, jāiepauzē. Tas būtībā ir galvenais iemesls, kāpēc klepus, tā teikt, aiziet dziļumā. Ja to neievēro, turpina ikdienas gaitas tikpat intensīvi, vīrusam klāt tiek pieķerts vēl kāds nelāgs bacilis un mazs, nevainīgs klepiņš pārvēršas ilgā un nopietnā slimošanā.

Klepus klāt! Ko darīt?

Ārste uzsver – pirmais nosacījums ir vērot sevi, pievērst uzmanību, kāds ir klepus, un nemesties uzreiz tam virsū ar nopietniem medikamentiem.

Praktiski padomi:

Pamanot pirmos slimības simptomus, ļoti piemēroti ir dabas līdzekļi, piemēram, māllēpju, pelašķu, ceļmallapu, gaiļbiksīšu, aveņu, liepziedu tēja. Arī klepus sīrupi ar dabīgu sastāvu uz augu bāzes – tie gan veicina atklepošanu, gan darbojas pret iekaisumu.

Svarīgi slimības laikā mitrināt elpceļu gļotādas, ļoti labi te noder dažādas aptiekās nopērkamas augu eļļas, piemēram, smiltsērkšķu, timiāna, arī ar propolisu. Eļļu lietošana gan dziedēs un mitrinās iekaisušo rīkles gļotādu, gan aizsargās to no jaunu baciļu pieķeršanās.

Ja ir mokošs, sauss klepus, palīdzēs sūkājamās tabletes, kas satur augu ekstraktus, – tās mitrinās iekaisušo gļotādu, un klepus būs mazāks, ne tik kairinošs.

Ja klepus neļauj naktīs gulēt, var noderēt medikamenti, kas nomāc klepu.

Ja ir arī temperatūra, sāpes, pāris dienu var palietot kādu no nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem.

Palīgā, krēpas!

Elpceļu iekaisumam ir vairākas fāzes, stāsta I.Grīsle. Sākumā ir izteikta tūska, tāpēc klepus ir sauss. Vēlāk iekaisums pāriet krēpu fāzē, kad it kā kļūst vieglāk, tāpēc to bieži saista ar atveseļošanos. Bet – arī ilgstošs, mitrs klepus nav labs, jo liecina par to, ka krēpas veidojas arvien no jauna.

Labas krēpas, kas neliecina par bakteriālu infekciju, ir gaišas, baltas, putainas, reizēm arī gaiši dzeltenīgas, bet tādas noteikti arī jāklepo ārā. Lai tās kļūtu šķidrākas un būtu vieglāk atklepojamas, jālieto daudz šķidruma – tējas, ūdens. Ja atkrēpoties ir grūti, jūtams, ka krūtis ir pilnas, bet ārā nekas nenāk, talkā var ņemt bezrecepšu līdzekļus krēpu šķidrināšanai jeb mukolītiķus. Šo vielu saturošie medikamenti palīdz krēpām gan veidoties, gan arī veicina atkrēpošanos – liek aktīvāk kustēties skropstiņām, kuras izklāj bronhus, un krēpas tādā veidā labāk tiek izvadītas ārā. Tiesa, nav pierādīts, ka, šos līdzekļus lietojot, vajadzēs slimot īsāku laiku un klepus ātrāk beigsies, taču tie noteikti palīdz atlabt komfortablāk.

Bērniem atkrēpošanu var arī veicināt viegla krūškurvja masāža. Iztīrīt bronhus no krēpām palīdz arī elpošanas vingrinājumi. Lūk, viens no tiem: trīs četras reizes no vietas caur degunu veic dziļas ieelpas un caur muti (saliekot lūpas svilpītē) maksimāli strauji visu izelpo. Bet – to dari tikai sēdus vai guļus.

Kad jādodas pie ārsta?

Vīrusa izraisītam klepum, ja laikus sākta ārstēšana, būtu jāpāriet 14 dienu laikā, bet, ja jau nedēļu sēdēts mājās, dzertas tējas, pūstas kaklā eļļiņas, bet klepus tikai pieņemas spēkā, tad gan vērts parādīties ģimenes ārstam, jo, iespējams, vajadzīga nopietnāka ārstēšana.

Bīstamie simptomi, kad pie ārsta jādodas nekavējoties, – ja krēpās parādās asinis, kļūst grūti atklepoties, ilgi nekrītas temperatūra, ir sauss klepus ar sēcošu elpu un tās trūkumu. Pazīmes, kas var liecināt par plaušu karsoni: liels nogurums, nespēks, apetītes zudums, augsta temperatūra. Arī, ja krēpas kļūst tumšas, zaļas, brūnganas, tas nozīmē, ka vīrusam pievienojusies baktērija, tāpēc steigšus jādodas pie ārsta, kurš, visticamāk, izrakstīs antibiotikas.

Negribi klepu? Rūpējies par degunu!

Būtībā deguns ir kakla un dziļāko elpceļu sargs. Ja deguns strādā labi – nav aizlikts vai arī, gluži otrādi, visu laiku nepil –, tas izdara galveno uzdevumu elpceļu veselības uzturēšanā. Proti, deguna gļotāda samitrina ieelpoto gaisu, attīra to un tālāk aizvada uz kaklu un dziļāk elpceļos. Tādā gadījumā arī infekcijām mūsos iekļūt ir grūtāk, jo deguns darbojas kā filtrs. Savukārt, ja deguns visu laiku ir tekošs vai ciet, tad tas nespēj pilnvērtīgi veikt savu funkciju un cilvēks ir spiests elpot caur muti. Tādā gadījumā, ieelpojot caur muti gaisu, kas nav attīrīts un sasildīts, rodas gļotādas kairinājums un klepus. Pētījumos pierādīts: ja deguns ir ciet un cilvēks caur to nespēj paelpot, vīrusiem drīzāk pievienojas baktērijas, kas slimību saasina un paildzina atveseļošanos. Palīdzēt deguna veselībai var deguna pilieni, kas satur aktīvās vielas oksimetazolīnu vai ksilometazolīnu. Tiesa, tos nedrīkst lietot ilgstoši, bet no septiņām līdz desmit dienām – droši.

Padomi elpceļu labsajūtai un veselībai

Ārste iesaka – ja ziemā ģimenē kāds bieži slimo ar elpceļu kaitēm, vērts iegādāties speciālu gaisa mitrinātāju. Pietiekams gaisa mitrums telpās palīdzēs mitrināt arī elpceļu gļotādas, un tās nebūs tik uzņēmīgas pret infekcijām.

Tāpat ieteicams apkures sezonā bieži un pareizi vēdināt telpas. Tas nozīmē, ka līdz galam jāatver logs un kārtīgi jāizvēdina telpa. Ja logu tur vaļā ziemas vēdināšanas režīmā, kad pavērta ir tikai maza spraudziņa, tas nenodrošina pietiekamu gaisa apmaiņu, tikai ļauj telpā nepārtraukti ieplūst vēsākam gaisam.

Ir jāņem vērā arī tas, ka daudzu klepus sīrupu sastāvā ir pretklepus medikamenti – ja krēpu ir daudz, tos nedrīkst lietot, jo, nosmacējot klepošanas refleksu, tiek aizturēta krēpu izdale – tas var kļūt bīstami, uzsver I.Grīsle.

Farmaceita padoms

BENU Aptiekasfarmaceite Ineta Kalnbirze iesaka – ja klepus ir sauss, jālieto līdzekļi, kas to mazina un neļauj iet dziļumā. Tam noder preparāti ar dažādiem ārstniecības augiem – sīrupi, tabletes, kapsulas. Savukārt, ja klepus ir mitrs, svarīgi veicināt krēpu šķidrināšanu, kā arī atkrēpošanos, lai tās varētu labāk izvadīties. Šim nolūkam der arī augu preparāti ar efeju, Islandes ķērpi, priežu pumpuriem, timiānu un homeopātiski līdzekļi.

Nevajag aizmirst arī par pretklepus zāļu tēju ārstnieciskajām īpašībām. Aptiekās pieejamas tējas, kuru sastāvā ir viens augs, kā arī vairāku augu maisījumi. Turklāt steidzīgajiem, kam nav laika slimot un gulēt mājās, ārstniecības augu tējas ir safasētas mazās, vienreizlietojamās paciņās. Remdenai tējai var pievienot medu. Papildus noteikti ieteicams lietot C un D vitamīnu – tie stiprina imunitāti un palīdzēs ātrāk atveseļoties, kā arī noderēs profilaksei.

Ja klepus nepāriet, lietojot ieteiktos līdzekļus, ko nosaucu, noteikti jāvēršas pie ārsta, kas ieteiks citu ārstēšanas veidu ar recepšu medikamentiem.

Ieteikumi, kā pasargāt sevi no gripas un kā to ārstēt

23. jan. 2019

Gripas vīruss, šķiet, ir viens no nopietnākajiem veselības pārbaudījumiem, ar kuru ik ziemu Latvijā saskaras liels skaits dažāda vecuma cilvēku. Kā sevi maksimāli pasargāt no šī vīrusa, kādi simptomi liecina par to, ka jāmeklē ārsta palīdzība, un kā ārstēties gripas gadījumā, padomus sniedz BENU Aptiekas mēneša farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.

Farmaceits norāda, ka ļoti svarīgi ir apzināties iespējamību saslimt ar gripas vīrusu, un gan pieaugušajiem, gan bērniem viņš iesaka lietot imunitāti stiprinošus līdzekļus, bieži vēdināt telpas, iespējami biežāk pastaigāties svaigā gaisā, ģērbties atbilstoši laika apstākļiem, regulāri mazgāt rokas un lietot uzturā vitamīniem bagātus ēdienus.

Galvenie iemesli saslimšanai

Kā atzīst K. Čerjomuhins, ļoti bieži galvenie iemesli saslimšanai ar gripas vīrusu ir novājināta imunitāte, ilgstoša atrašanās nevēdinātās telpās, uzturēšanās sabiedriskās vietās, kur ir daudz cilvēku, piemēram, tirdzniecības centros, un personīgās higiēnas neievērošana. Farmaceits iesaka šajā laikā īpašu uzmanību pievērst tam, lai pēc katra sabiedriskas vietas apmeklējuma tiek nomazgātas rokas, jo īpaši bērniem, kuriem tas bieži var aizmirsties.

Ko dod vakcīna?

Farmaceits atzīst, ka ievērojama nozīme ir arī gripas vakcīnai. It īpaši cilvēkiem ar novājinātu imunitāti, senioriem un maziem bērniem. Vakcīna pasargā no saslimšanas ar gripu, savukārt gadījumos, kad cilvēks tomēr ir saslimis ar šo vīrusu, viņš to pārslimo vieglākā formā.

Kad jāmeklē ārsta palīdzība?

Kā galvenos simptomus, kas liecina par gripas iestāšanos, farmaceits min paaugstinātu ķermeņa temperatūru (39-40 grādi). Var būt drebuļi, drudzis, galvassāpes, nespēks, kaulu laušanas sajūta, kas ilgst vairākas dienas. Tāpat arī sāpes kaklā un sauss klepus. Šie simptomi liecina par gripas iestāšanos un to, ka jāvēršas pie ārsta, kurš precīzi noteiks sliktās pašsajūtas iemeslus vai saslimšanas diagnozi.

Kā rīkoties saslimšanas gadījumā?

Saslimšanas gadījumā farmaceits rekomendē gultas režīmu, dzert daudz šķidruma, tai skaitā zāļu tējas, neaizmirst par ķiploku spēku cīņā ar vīrusiem, lietot C vitamīnu un medikamentus, ko iesaka ģimenes ārsts vai farmaceits aptiekā. Vēdināt telpas, bieži mazgāt rokas un sazināties ar ārstu, ja pašsajūta ilgstoši neuzlabojas.

Visvairāk jāuzmanās bērniem un senioriem

Saslimt ar gripu visbīstamāk ir tieši senioriem, jo viņiem mēdz būt daudz blakusslimību un novājināta imunitāte. Savukārt maziem bērniem imūnsistēma vēl nav pilnvērtīgi nostiprinājusies, tādēļ ir ievērojami lielāka iespējamība saslimt ar gripas vīrusu.

K. Čerjomuhins uzsver, ka arī pēc izslimošanas ir jāņem vērā vairāki būtiski nosacījumi, lai pilnībā atgūtos no gripas vīrusa. Noteikti ir jāstiprina imunitāte, jālieto uzturā vitamīniem bagāti ēdieni un noteikti nevajadzētu sevi pārpūlēt ar smagu fizisku darbu vai intensīvām fiziskām aktivitātēm.

12. jūl. 2018, Nav komentāru

Vai Tu zini, kur vari aplūkot tāda veida informāciju kā, piemēram, ieteicamās uzturvielu un enerģijas devas Latvijas iedzīvotājiem? Vai ieteikumus zīdaiņu barošanai vai senioru uzturam? Slimību un profilakses kontroles centra mājaslapā ir apkopoti ieteikumi par veselīgu uzturu dažādām vecuma grupām, ja Tevi tas interesē, tad ielūkojies -https://spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/veseligs-uzturs

Maģiskās latvju tautas dainas. Dabisks enerģijas avots.

23. jūn. 2018, Nav komentāru

Dainas veselībai

Dieva dēli klēti cirta,

Zelta spāres spārodami;

Es aizslēdu vara vārtus,

Ne lāsīte netecēs.

Kruaklis kraukli nocirtāsi,

Asins tek Daugavā;

Aizveram vara vārtus,

Lai netek Daugavā.

Caur kalniem upe tek,

Līkumiņus mētādama;

Aiztecēa mīļa Māre,

Noturēja straujupīti.

Seša preides, sešas egles,

Seši mazi kadiķīši;

Cūkas speķis, tabāka lapa,

Kreisās kājas kapzeķīte.

( vēdersāpju vārdi)

Mans vilciņš rūc, mans vilciņš dūc,

Mans vilciņš ar melnu kāju,

Tas dziedinās man`vāju,

Kas neticēs, tas piedzīvos.

( augoņu vārdi)

Sāpju ABC. Kas ir sāpes un kā ar tām cīnīties?

7 populārākie mīti par locītavu veselību

Nelaid klepu dziļumā!

Ieteikumi, kā pasargāt sevi no gripas un kā to ārstēt

Maģiskās latvju tautas dainas. Dabisks enerģijas avots.

Jaunākie ieraksti