Sāpju ABC. Kas ir sāpes un kā ar tām cīnīties?
Ikdienā, sāpot
galvai, mugurai vai zobiem, glābiņu bieži vien meklējam pretsāpju medikamentos.
Iedzeram tableti, sāpes rimstas, un varam turpināt veikt ikdienas darbus bez
raizēm par sliktu pašsajūtu. Taču, ja sāpes nerimstas un ilgst vairākas
nedēļas, tad tas ir signāls, kas brīdina par traucējumiem organismā, kurus
vajadzētu nevis ignorēt, bet gan noskaidrot un novērst to cēloni.
Kas ir sāpes?
Uz ādas un citur
ķermenī atrodas daudz nervu galu jeb sāpju receptoru – ja tie tiek kairināti,
rodas nepatīkamas, traucējošas sajūtas, kuras arī saucam par sāpēm. ‘’Katram
cilvēkam ir savs sāpju sliekšņa līmenis – augsts vai zems, tādēļ katrs cilvēks
uz sāpēm reaģē atšķirīgi – tā ir cilvēka fizioloģiskā īpatnība, ko nosaka
iedzimtība, gēni, iepriekšējā sāpju pieredze, dažādi psiholoģiskie un
fizioloģiskie faktori,‘’ stāsta Sāpju centra vadītāja, docente Irina Evansa.
Tāpat sāpju slieksnis atšķiras arī dažādos dienas laikos – naktī tas ir
viszemākais, jo ķermenis atslābinās, sirds ritms palēninās, savukārt
asinsspiediens - pazeminās. Sāpju sajūtu var ietekmēt arī laikapstākļi un
atmosfēras frontes, gaisa mitruma izmaiņas un skābekļa daudzuma samazināšanās
gaisā – jutīgāki cilvēki laika maiņas izjūt jau vairākas dienas iepriekš, kad
sāk sāpēt kauli vai galva. Galvassāpes, muskuļu un locītavu sāpes kļūst
izteiktākas arī cilvēkiem ar sirds vai asinsvadu kaitēm.
Kādi ir sāpju veidi?
Kaut arī sāpēm ir
visai tipiskas sūdzības un klīniskās izpausmes, tomēr tās mēdz atšķirties
atkarībā no sāpju izcelsmes. Akūtas sāpes lielākoties ir pēkšņas un vēsta par
noteiktu sāpju cēloni - iekšķīgu saslimšanu vai ārējas iedarbības sekām,
piemēram, traumu. Savukārt par hroniskām sāpēm sauc sāpes, kas ilgst vairāk
nekā trīs mēnešus vai arī regulāri atkārtojas. Parasti hroniskas sāpes pavada
citi simptomi: slikta pašsajūta, miega traucējumi, trauksme un depresija.
Visbiežāk cilvēki
ikdienā sastopas ar galvassāpēm, muguras, locītavu un muskuļu sāpēm. Daktere
Irina Evansa atzīst, ka arvien biežāk sāpēm pievienojas neiropātiskais un
psihoemocionālais komponents – tas nozīmē, ka sāpes rada sāpju patoloģisko
receptoru kairinājums, kā arī sāpju sliekšņa pazemināšanās psihoemocionālu
traucējumu rezultātā.
Sāpju iemesli var būt
visdažādākie – trauma, saslimšanas, stress, arī negatīvi emocionāli
pārdzīvojumi. Muguras sāpes parasti izraisa muskuļu vai fasciju
sasprindzinājums, kam par iemeslu var būt stājas problēmas, neatbilstoša slodze
mugurai, arī psiholoģiski faktori - pārlieku liels vai ilgstošs stress. Savukārt
galvassāpes bieži vien izraisa stress, saspringums, zems asinsspiediens.
Kā cīnīties ar sāpēm
Diemžēl
nav viena universāla līdzekļa, kas līdz pret sāpēm, taču, kā liecina Zāļu
valsts aģentūras dati, pretsāpju zāles ir pieprasītākais bezrecepšu medikaments
Latvijā jau vairākus gadus. ‘’Latvijas aptiekas’’ farmaceite Inese Vērdiņa to
skaidro ar 21. gadsimta straujo ikdienu: ”Mūsdienās steidzīgais dzīves ritms
bieži vien prasa tūlītēju risinājumu – piemēram, sāp galva, bet jāpaveic kāds
steidzams un ļoti svarīgs darbs. Nav noslēpums, ka bezrecepšu pretsāpju
medikamenti ir viegli pieejami un nopērkami jebkurā aptiekā. Rezultātā cilvēks
meklē vieglāko un sev ērtāko veidu, kā no sāpēm tikt vaļā, – iedzer pretsāpju
tableti.’’ Tomēr ikvienam der atcerēties, ka tieši nepareiza pašdiagnoze ir
lielākais risks, ko rada bezrecepšu zāļu lietošana sāpju mazināšanai – tā
neļauj laikus pamanīt nopietnas veselības problēmas.
Ja sāpes ar
regularitāti atkārtojas jau vairākas nedēļas, ieteicams meklēt ģimenes ārsta
vai algologa (sāpju ārsta) palīdzību, kurš veiks nepieciešamos izmeklējumus, kā
arī nozīmēs attiecīgo ārstēšanas kursu, ieteiks medikamentu un vitamīnu
kombināciju, kas iedarbojas uz dažādiem sāpju mehānismiem.
Jāatceras, ka sāpes
pastiprina stress, nervu spriedze, bet remdēt palīdz pozitīvas emocijas.
Svarīga ir pareiza elpošana, kā arī regulāras fiziskas aktivitātes vismaz 10
minūtes dienā, kas atvieglos muskuļu sāpes un saspringumu, uzlabos asinsriti,
nervu sistēmas darbību, kā arī mazinās garīgo un fizisko nogurumu.
7 populārākie mīti par locītavu veselību
Speciālisti atzīst – bieži vien, konsultējot pacientus ar
locītavu problēmām, nākas sastapties ar dažādiem aplamiem uzskatiem saistībā ar
locītavu veselību. Kuri no tiem ir visizplatītākie, un vai šie mīti atbilst patiesībai?
Konsultē Liepājas Reģionālās slimnīcas un Jaunliepājas Primārās veselības
aprūpes centra traumatologs-ortopēds Mārtiņš Reteris.
1. mīts - locītavu problēmas skar tikai vecāka gadagājuma
cilvēkus
Ar locītavu problēmām
sastopas arī jaunieši, taču senioru vidū locītavu problēmas ir biežāk
izplatītas. Bērniem un jauniešiem locītavu problēmas pārsvarā ir pārejošas un
saistītas ar traumām vai vispārējām organisma saslimšanām.
„Locītava ir
sarežģīts komplekss cilvēka organismā,’’ stāsta traumatologs-ortopēds Mārtiņš
Reteris. „Cilvēkam novecojot, kauli kļūst trauslāki, mainās arī skrimšļu
sastāvs un īpašības, muskuļu cīpslas kļūst mazāk elastīgas. Šo izmaiņu
rezultātā locītavas gluži vienkārši vairs nevar kustēties pilnā apjomā, kļūst stīvas
un iekaist.’’
2. mīts - palielināts ķermeņa svars izraisa locītavu
problēmas
Liekais svars tik
tiešām var būt viens no locītavu problēmu cēloņiem. Ja
cilvēkam ir palielināts ķermeņa svars, tad arī muskuļiem ir jāveic lielāks
darbs, līdz ar to biežāk veidojas mikroplīsumi un pārslodzes izraisīts
iekaisums muskuļu cīpslās ap locītavām. Tas īpaši ietekmē mugurkaula jostas
daļas locītavas, gūžas, kā arī ceļu locītavas.
„Palielināts ķermeņa
svars bieži vien saistīts ar mazkustīgu dzīvesveidu, neveselīgu uzturu vai
vielmaiņas slimībām,’’ piebilst traumatologs. „Rezultātā locītavas nodilst
ātrāk nekā normālas miesas būves cilvēkam, kurš nodarbojas ar regulārām fiziskām
aktivitātēm.’’
3. mīts - uzturam nav būtiska loma locītavu veselībā
Ar īpašu diētu
locītavu slimības izārstēt nevar, ja vien to cēlonis nav specifiska vielmaiņas
slimība. Tomēr ir produkti, kuru lietošana uzturā gan nāks par labu veselām
locītavām, gan arī mazinās sāpes un iekaisumu jau bojātās locītavās, piemēram,
dažādu sugu zivis (lasis, tuncis, makrele), kuras ir bagātas ar omega-3
taukskābēm. Ja negaršo zivis, labs omega-3 taukskābju avots ir arī sojas
pupiņas un augstas kvalitātes (extra
virgin) olīveļļa, kas satur dabīgu pretiekaisuma līdzekli – oleokantālu. Izcilas
īpašības ir arī avokado un safloras eļļai, bet valriekstu eļļā ir pat 10 reizes
vairāk omega-3 taukskābju nekā olīveļļā.
Tāpat uzturā
ieteicams lietot pilngraudu produktus, citrusaugļus, sarkanās un pinto pupiņas,
ķiplokus, sīpolus un riekstus. Pierādīts, ka podagras slimniekiem lēkmju
biežumu mazina ķirši, savukārt brokoļi satur sulforafānu, kas spēj palēnināt
osteoartrīta progresēšanu.
Ikvienam, bet īpaši
cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma ieteicams noteikt arī kalcija un D vitamīna līmeni
asinīs un nepieciešamības gadījumā to uzņemt papildus.
4. mīts - cilvēks ar locītavu problēmām nedrīkst sportot
Šis ir plaši
izplatīts un ļoti kļūdains uzskats – patiesībā regulāras fiziskās aktivitātes
ir nepieciešamas gan veselām, gan arī bojātām locītavām. „Locītavu veidojošā
skrimslī nav asinsvadu, kas piegādātu barības vielas, kā tas ir citiem audiem.
Skrimslis šīs barības vielas saņem no locītavā esošā šķidruma, taču, lai tas
notiktu, ir nepieciešamas kustības,” skaidro M. Reteris. Arī kauls, kas netiek
pietiekami noslogots, var kļūt daudz trauslāks – to bieži var pamanīt pēc tam,
kad kauls ilgstoši bijis fiksēts un atradies nekustīgā stāvoklī.
„Katrai locītavu
problēmai ir savi specifiski vingrojumi un fiziskās aktivitātes, taču kopumā
jāsaka, ka slimām locītavām nav ieteicami sporta veidi, kuros locītava tiek pastāvīgi
satriekta vai maksimāli noslogota, piemēram, skriešana, lēkšana, slēpošana,
spēka vingrojumi,’’ stāsta dakteris. „Ieteicamas ir plūdenas, maigas kustības –
velobraukšana, velotrenažieri, peldēšana, nesteidzīga nūjošana, cigun, iesācēju
joga vai fizioterapeita izstrādāts vingrojumu komplekss.’’
5. mīts - locītavu problēmas nevar izārstēt ar
medikamentiem
Slimu locītavu ārstēšanai
vienmēr jābūt kompleksai – tā ietver regulāras, pareizas un mērķtiecīgas
fiziskās aktivitātes, sabalansētu uzturu, fizioterapiju, kā arī pretiekaisuma
ziedes, kuras vēlams uzklāt, veicot pašmasāžu sāpīgajām zonām. Tikai pēc visa
minētā ārstēšanā jāiekļauj profesionāļa nozīmēta medikamentoza terapija, kas
lielākoties balstās uz pretsāpju/pretiekaisuma medikamentiem. Ķirurģiska
iejaukšanās ir pēdējais solis locītavu problēmas ārstēšanā, kad ar operācijas
palīdzību atrisina mehāniskus un specifiskus locītavu bojājumus.
6. mīts - nelielas, pēkšņas sāpes locītavās nav pamats
satraukumam
Nelielas, pēkšņas un
pārejošas sāpes locītavās nav pamats satraukumam. Uzmanība jāpievērš tad, ja
sāpes papildina tūska, apsārtums, karsta āda virs locītavas vai paaugstināta
ķermeņa temperatūra.
Speciālista palīdzība
jāmeklē arī tad, ja sāpes ilgst vairākas nedēļas un nemazinās vai pat
pastiprinās, kā arī, ja parādās citu orgānu patoloģija – ādas izsitumi, dzelte,
urinācijas traucējumi, caureja, acu, mutes dobuma iekaisums. Tas var liecināt
par to, ka locītavu sāpes ir tikai viens no simptomiem kādai citai slimībai. Ar
speciālista apskati nevajadzētu kavēties arī tad, ja pēkšņi, bez redzama
iemesla sāk sāpēt vairākas locītavas uzreiz.
7.mīts - kaulu „krakšķināšana’’ var kaitēt locītavu
veselībai
Krakšķi pirkstu vai
mugurkaula locītavās rodas, strauji izstiepjot locītavu. Izstiepšanas brīdī
īslaicīgi veidojas vakuuma kabata, kuru tūlīt aizpilda gāzes burbulis. Ja
locītavu krakšķināšana nekļūst par apmātību, tad tas locītavai nekaitē, taču
pārmērīgi bieža krakšķināšana gan var radīt mikrotraumas locītavā un veicināt
artrozes attīstību. Lielo locītavu – ceļu, gūžu, pēdas – krakšķēšanai var būt
arī citi iemesli un mehānismi, taču, ja krakšķēšanu nepavada sāpes, par to nav
jāsatraucas.
Nelaid klepu dziļumā!

Ieteikumi, kā pasargāt sevi no gripas un kā to ārstēt
Gripas vīruss, šķiet, ir viens no nopietnākajiem veselības pārbaudījumiem,
ar kuru ik ziemu Latvijā saskaras liels skaits dažāda vecuma cilvēku. Kā sevi
maksimāli pasargāt no šī vīrusa, kādi simptomi liecina par to, ka jāmeklē ārsta
palīdzība, un kā ārstēties gripas gadījumā, padomus sniedz BENU Aptiekas mēneša farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.
Farmaceits norāda, ka ļoti svarīgi
ir apzināties iespējamību saslimt ar gripas vīrusu, un gan pieaugušajiem, gan
bērniem viņš iesaka lietot imunitāti stiprinošus līdzekļus, bieži vēdināt
telpas, iespējami biežāk pastaigāties svaigā gaisā, ģērbties atbilstoši laika
apstākļiem, regulāri mazgāt rokas un lietot uzturā vitamīniem bagātus ēdienus.
Galvenie iemesli saslimšanai
Kā atzīst K. Čerjomuhins, ļoti
bieži galvenie iemesli saslimšanai ar gripas vīrusu ir novājināta imunitāte,
ilgstoša atrašanās nevēdinātās telpās, uzturēšanās sabiedriskās vietās, kur ir
daudz cilvēku, piemēram, tirdzniecības centros, un personīgās higiēnas
neievērošana. Farmaceits iesaka šajā laikā īpašu uzmanību pievērst tam, lai pēc
katra sabiedriskas vietas apmeklējuma tiek nomazgātas rokas, jo īpaši bērniem,
kuriem tas bieži var aizmirsties.
Ko dod vakcīna?
Farmaceits atzīst, ka ievērojama
nozīme ir arī gripas vakcīnai. It īpaši cilvēkiem ar novājinātu imunitāti, senioriem
un maziem bērniem. Vakcīna pasargā no saslimšanas ar gripu, savukārt gadījumos,
kad cilvēks tomēr ir saslimis ar šo vīrusu, viņš to pārslimo vieglākā formā.
Kad jāmeklē ārsta palīdzība?
Kā galvenos simptomus, kas
liecina par gripas iestāšanos, farmaceits min paaugstinātu ķermeņa temperatūru (39-40 grādi). Var būt drebuļi, drudzis, galvassāpes,
nespēks, kaulu laušanas sajūta, kas ilgst vairākas dienas. Tāpat arī sāpes
kaklā un sauss klepus. Šie simptomi liecina par gripas iestāšanos un to, ka jāvēršas
pie ārsta, kurš precīzi noteiks sliktās pašsajūtas iemeslus vai saslimšanas
diagnozi.
Kā rīkoties saslimšanas gadījumā?
Saslimšanas gadījumā farmaceits
rekomendē gultas režīmu, dzert daudz šķidruma, tai skaitā zāļu tējas,
neaizmirst par ķiploku spēku cīņā ar vīrusiem, lietot C vitamīnu un
medikamentus, ko iesaka ģimenes ārsts vai farmaceits aptiekā. Vēdināt telpas,
bieži mazgāt rokas un sazināties ar ārstu, ja pašsajūta ilgstoši neuzlabojas.
Visvairāk jāuzmanās bērniem un senioriem
Saslimt ar gripu visbīstamāk ir tieši
senioriem, jo viņiem mēdz būt daudz blakusslimību un novājināta imunitāte.
Savukārt maziem bērniem imūnsistēma vēl nav pilnvērtīgi nostiprinājusies, tādēļ
ir ievērojami lielāka iespējamība saslimt ar gripas vīrusu.
Maģiskās latvju tautas dainas. Dabisks enerģijas avots.
Dieva dēli klēti cirta,
Zelta spāres spārodami;
Es aizslēdu vara vārtus,
Ne lāsīte netecēs.
Kruaklis kraukli nocirtāsi,
Asins tek Daugavā;
Aizveram vara vārtus,
Lai netek Daugavā.
Caur kalniem upe tek,
Līkumiņus mētādama;
Aiztecēa mīļa Māre,
Noturēja straujupīti.
Seša preides, sešas egles,
Seši mazi kadiķīši;
Cūkas speķis, tabāka lapa,
Kreisās kājas kapzeķīte.
( vēdersāpju vārdi)
Mans vilciņš rūc, mans vilciņš dūc,
Mans vilciņš ar melnu kāju,
Tas dziedinās man`vāju,
Kas neticēs, tas piedzīvos.
( augoņu vārdi)
Jaunākie ieraksti
-
Sāpju ABC. Kas ir sāpes un kā ar tām cīnīties?
3. mai. 2019 -
7 populārākie mīti par locītavu veselību
21. mar. 2019 -
Nelaid klepu dziļumā!
2. feb. 2019 -
Ieteikumi, kā pasargāt sevi no gripas un kā to ārstēt
23. jan. 2019 -
12. jūl. 2018 -
Maģiskās latvju tautas dainas. Dabisks enerģijas avots.
23. jūn. 2018